Vēsture

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (RPNC)  šodien ir lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās ārstniecības iestāde valstī. Tāda tā izveidojusies, 2007. gada 1. martā pārņemot reorganizēto Garīgās veselības valsts aģentūras un Narkoloģijas valsts aģentūras funkcijas, tiesības un pienākumus ar ārstniecību saistītajās jomās. Katrai no iekļautajām iestādēm ir sava vēsture.

Psihiatrija

Rīgā jau viduslaikos veidojās iejūtīga attieksme pret garīgi slimajiem. Tādu bija visai daudz, tāpēc radās nepieciešamība vājiniekus izvietot vienuviet. Trakonams (Tollhaus) tika ierīkots 1786. gadā un atradās Citadelē – Rīgas cietoksnī, taču apstākļi tur bijuši tik nožēlojami, ka Krievijas imperators Aleksandrs I, to 1818. gadā skatot, izjutis dziļu riebumu un licis celt jaunu iestādi. Vieta atrasta Sarkandaugavas kanāla labajā krastā uz stāvas skanstes, no kuras 1710. gada Rīgas aplenkuma laikā Krievijas karaspēks kņaza Aleksandra Meņšikova vadībā ar lielgabaliem apšaudījis nepaklausīgo pilsētu. Tā cēlies Aleksandra augstumu vārds, kuru iestāde iemantoja pēc jaunbūves atklāšanas 1824. gada 21. septembrī.

Dziednīcā ar 221 vietu strādāja viens ārsts, kurš vienlaikus bija arī slimnīcas direktors. Līdzās cietumniekiem (72), pārmācāmiem (40), nespējniekiem (45) un venerisko slimību pacientiem (15) psihisko slimnieku ievietošanai un uzraudzībai bija atvēlētas 52 vietas. Attieksme pret psihiskiem slimniekiem bijusi humānāka nekā pret citām uzraugāmo kategorijām, jo viņus necentās iespaidot ar pātagām un rīkstēm, bet nemierīgajiem uzvilka ierasto trakokreklu. Iestādes nosaukums „Aleksandra augstumi” saglabājās līdz pat 1944. gadam, pēc tam tas tika vairākkārt mainīts – 1. Rīgas psihiatriskā slimnīca, Rīgas psihiatriskā slimnīca, Republikāniskā Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca, Psihiatrijas centrs, Garīgās veselības valsts aģentūra, tagad – Valsts SIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”. 19. gadsimtā Aleksandra augstumu iestāde galvenokārt veica garīgi slimo uzraudzību. Pirmo 100 gadu laikā te ārstējās 6500 pacientu ar garīgām saslimšanām. Slimības vēstures rakstīja vācu un krievu valodā, vēlāk – arī latviešu valodā. Vietu skaits psihiski slimajiem neapmierināja Rīgas un Vidzemes guberņas prasības, tāpēc 1835. gadā Aleksandra augstumos uzcēla vēl vienu trīsstāvu ēku, 1837. gadā – divas divstāvu ēkas, virtuvi un veļas mazgātavu, kuru slēdza tikai 2000. gadā. 1866. gadā iestādes apgaismošanai uzcēla gāzes fabriku, bet 1906. gadā gāzes apgaismošanu aizstāja ar elektrisko. Slimnīcas vietu skaits 1905.gadā pieauga līdz 132 un 3 ārstiem, bet 1938. gadā te bija jau 240 vietas un 10 ārsti. Sākotnēji iestādē bija uzraudzības un dziedināšanas funkciju apvienojums, savukārt par pirmo psihiatrisko dziedniecības iestādi Latvijā mūsdienīgākā izpratnē uzlūkojama 1862. gadā dibinātā Rīgas Sarkankalna slimnīca, kas pastāvēja līdz 1942. gadam. Tagad šajā vietā izvietota Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.

Otrā Pasaules kara laikā Rīgā slēdza vairākas psihiatrijas iestādes, to pacientus piemeklēja traģisks liktenis. Pēc kara garīgās veselības aprūpe atkal koncentrējās vēsturiskajos Aleksandra Augstumos, kur esošajai iestādei tika dots Rīgas Psihoneiroloģiskās slimnīcas nosaukums. 1946.gadā uz šejieni pārvietoja Sarkankalna slimnīcu, kā arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Psihiatrijas katedru, kura 1920. gadā bija izveidota Sarkankalna slimnīcā. Tautā slimnīcu sāka dēvēt par Aptiekas ielas (arī Tvaika ielas) slimnīcu. Aleksandra augstumu vārds pamazām sāka aizmirsties. No 1964. līdz 1966. gadam šajā vietā tika uzbūvēta jauna trīsstāvu ēka, kuras centrālā ieeja vērsta pret Tvaika ielu. Ēkā izvietojās sešas klīniskās nodaļas, Latvijas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) Psihiatrijas katedra un slimnīcas administrācija.

20. gadsimta sešdesmitajos gados slimnīcā ierīkoja toreizējā Padomju Savienība pirmais uzticības tālrunis.1955. gadā ierīkoja slimnieku darba terapijas darbnīca, bet 1994. gadā – dienas stacionāru ar 50 vietām. 1993. gadā izveidoja sociālās palīdzības dienestu pacientiem. 1997. gadā slimnīcā bija ap 1000 gultu un pacientu apkalpošanai nepieciešamie dienesti. Dažādos laikos iestāde oficiāli saukta gan par Rīgas Psihoneiroloģisko slimnīcu, gan Psihiatrijas centru. 2004. gada 1. novembrī Psihiatrijas centru reorganizēja, izveidojot Garīgās veselības valsts aģentūra, kuru 2007. gada 1. martā reorganizēja un ar psihiatriskās palīdzības sniegšanu saistītās funkcijas nodeva valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”.

20. gadsimta beigās, Latvijai iekļaujoties Eiropas Savienības struktūrās, tika uzsākta veselības aprūpes restrukturizācija ar mērķi izveidot modernu un pieejamu veselības aprūpi. Process skāra arī garīgās veselības aprūpi. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem tiek akcentēta un attīstīta ambulatorā jeb ārpusstacionāra aprūpe, nodrošinot iespēju kvalitatīvi ārstēties tuvu dzīves vietai, izmantot ambulatorā dienas stacionāra pakalpojumus un citus sabiedrībai pieejamākus garīgās veselības aprūpes veidus.

21. gadsimta sākumā vairākās Rīgas daļās izveidoja ambulatorās aprūpes nodaļas, kas nodrošināja lielāku ambulatoro pakalpojumu pieejamību. 2005. gada martā atklāja ambulatoro centru ar dienas stacionāru „Veldre”, Rīgā Veldres ielā 1a, bet 2012. gada decembrī – ambulatoro centru ar dienas stacionāru „Pārdaugava”, Rīgā Ļermontova ielā 1. Lielu daļu ārpusstacionāra palīdzības sniedz Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvā nodaļa Tvaika ielā 2. Abos ambulatorajos centros ar pacientiem strādā multiprofesionālas komandas, kurās ietilpst ne tikai psihiatrs un medicīnas māsa, bet arī citi speciālisti: klīniskais psihologs, narkologs, vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas, deju un kustību, drāmas, kā arī ergo un fizioterapeiti un sociālais darbinieks. Mūsdienīgā ārstniecības metode, kurā izmantoti multiprofesionālas komandas darbības principi, tiek iekļauta arī RPNC stacionāra ārstniecības procesā.

Narkoloģija

Lai samazinātu augošo alkoholisma izplatību Padomju sociālistisko republiku savienībā (PSRS), 1977. gada 15. februārī tika nodibināts Latvijas Republikas Rīgas narkoloģiskais dispansers, kura ambulatoro nodaļu izvietoja Dārza ielā 4, bet stacionāra nodaļas – Rīgas pilsētas 7. slimnīcas teritorijā. Par dispansera galveno ārstu apstiprināja Jāni Strazdiņu. 1993. gada 1. janvārī, lai uzlabotu narkoloģiskā dienesta operatīvo vadību, pieaugot nepieciešamībai sniegt neatliekamo palīdzību smagos alkohola un narkotisko vielu reibuma stāvokļos, kā arī abstinenču un psihožu gadījumos, uz Rīgas narkoloģiskā dispansera bāzes Aptiekas ielā 7/9 atvēra Valsts narkoloģiskās aprūpes un veselības centru, par kura direktoru iecēla Jāni Strazdiņu, un Valsts Rīgas narkoloģisko slimnīcu ar 200 gultu stacionāru un ambulatoro nodaļu Rīgas pilsētas 7. slimnīcas teritorijā, par tās galveno ārstu ieceļot Viktoru Jaksonu. Šajā laikā Latvijā tika izveidots vienots narkoloģiskais dienests, kas varēja nodrošināt narkoloģisko palīdzību visā valstī. Ārstu Jānis Strazdiņu var uzskatīt par Latvijas vienotā narkoloģiskās palīdzības dienesta izveidotāju. Dienesta vadošās iestādes – Valsts narkoloģiskās aprūpes un veselības centra pakļautībā atradās:

• slimnīcas, kas valsts reģioniem nodrošināja stacionāro narkoloģisko palīdzību:
  • Valsts Rīgas narkoloģiskā slimnīca – Rīgai un tās rajonam,
  • Valsts Daugavpils narkoloģiskā slimnīca – Latgalei,
  • Valsts Jelgavas narkoloģiskā slimnīca – Zemgalei,
  • Valsts Liepājas narkoloģiskā slimnīca – Kurzemei,
  • Valsts Straupes narkoloģiskā slimnīca – Vidzemei.
• ambulatorie ārsti – narkologi, kuri nodrošināja katrā valsts rajonā narkoloģisko palīdzību ambulatori.

1997. gada 1. aprīlī Valsts narkoloģiskās aprūpes un veselības centrs un Valsts Rīgas narkoloģiskā slimnīca tika reorganizēti, uz to bāzes izveidojot bezpeļņas organizāciju, valsts uzņēmumu “Narkoloģijas centrs”, par kura direktori apstiprināja ārsti Astrīdu Stirnu. Narkoloģijas centrs izvietojās Rīgā Aptiekas ielā 7/9, Dārza ielā 4 un Hospitāļu ielā 55. Līdzīgi par bezpeļņas organizācijām – valsts uzņēmumiem tika reorganizētas arī parējās valsts narkoloģiskās slimnīcas, kas tiešā veidā vairs nebija pakļautas Narkoloģijas centram, tādējādi mazinot narkoloģiskā dienesta vienotību Latvijā. 2004. gada 1. februārī bezpeļņas organizācija – valsts uzņēmums „Narkoloģijas centrs” tika reorganizēts par Narkoloģijas valsts aģentūru. Pārējās narkoloģiskā dienesta bezpeļņas organizācijas – valsts uzņēmumi tika reorganizēti 2004. gada 1. oktobrī, kļūstot par valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Šo reorganizāciju rezultātā tika izjaukta vienotā pieeja narkoloģiskā dienesta finansēšanā. Turpmāk Narkoloģijas valsts aģentūra tika finansēta pēc apstiprinātās tāmes un finansēšanas plāna, bet pārējās narkoloģiskā dienesta iestādes – pēc padarītā darba, slēdzot līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA). 2005. gada 1. janvārī reorganizēto narkoloģisko dienestu Latvijā  veidoja:

• Narkoloģijas valsts aģentūra;
• VSIA „Daugavpils narkoloģiskā slimnīca”;
• VSIA „Jelgavas narkoloģiskā slimnīca”;
• VSIA „Straupes narkoloģiskā slimnīca”;
• VSIA „Rīgas narkomānijas slimnieku rehabilitācijas centrs”;
• VSIA „Rindzeles narkoloģiskās rehabilitācijas centrs”;
• rajonu ambulatorie ārsti – narkologi.

2007. gada 26. janvārī Narkoloģijas valsts aģentūra tika reorganizēta, tās funkcijas pārdalot starp Sabiedrības veselības aģentūru un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”. Narkoloģiskās palīdzības dienests tagad ir mūsu uzņēmuma struktūrvienība, kas nodrošina stacionāro un ambulatoro palīdzību.

Ilgstoša sociālā aprūpe

2008.gada decembrī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram pievienoja valsts SIA “Vecpiebalgas psihoneiroloģiskā slimnīca”, kas kļuva par Psihiatriskās palīdzības dienesta nodaļu, bet no 2009. gada 1. jūlija tā turpina darbu kā ilgstošas sociālās aprūpes centrs “Vecpiebalga”, kur sociālo aprūpi un rehabilitāciju saņem personas ar smagiem garīgiem traucējumiem.

Jaunākie laiki

2012.6.12. – atklāj Ambulatoro centru ar dienas stacionāru un stacionāra nodaļu “Pārdaugava” Āgenskalna rajonā, Ļermontova ielā 1, kurā ieviests multiprofesionālās komandas darbs. Ambulatoro centru veido ēku komplekss – renovētā Hartmaņa muižas dzīvojamā ēka, kura pēc arhitekta Rūdolfa Heinriha fon Cirkvica projekta būvēta 1889. gadā un Lejnieku projektēšanas biroja veidotā četrstāvu jaunā koka celtne, kas labi iekļaujas Āgenskalna vēsturiskajā apbūvē.

2013. – ievieš Baltijā pirmo un vienu no nedaudzām Eiropā inovatīvu narkotisko un psihotropo vielu skrīninga tehnoloģiju “Biočipu mikromatricu tehnoloģiju (BMT) multiparametru narkotisko un psihotropo vielu identificēšanai bioloģiskās vidēs”. Tā ir datorizēta, moderna laboratorijas iekārta, kura vienlaicīgi spēj veikt lielu apjomu analīžu gan no dzīva, gan miruša cilvēka bioloģiskajiem paraugiem.
2014. – ārstniecības iestādei 21.09. aprit 190 gadi. Jubileju plaši atzīmē kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Iestādes gada darbības pārskats liecina, ka stacionārā psihiatriskā un narkoloģiskā palīdzība sniegta 7560 pacientiem, ambulatorā – 93441 slimniekam, vidējais psihiatrisko pacientu ārstēšanās ilgums bijis 27,5 gultasdienas, bet narkoloģisko – 8,1 gultasdiena, iestādē strādā 891 darbinieks, no tiem augstākā, t.sk. augstākā medicīniskā, izglītība ir 36%. 11.04. atver jauno Uzņemšanas nodaļas kompleksu (U ēka, SIA “OZOLA & BULA, arhitektu birojs”), kura pamatos iemūrēta kapsulu ar vēstījumu Nākamajām paaudzēm. Pēc 50 gadu pārtraukuma atsākusies mūsdienīgas ārstniecības vides būvniecība Tvaika ielā 2. Tajā pašā gadā izveidots un darbību uzsācis nodibinājums “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra attīstības fonds”, kura dibinātāji ir RPNC ārsti. Fonda mērķis – atbalstīt RPNC izveidi par nozares vadošo ārstniecības iestādi valstī. Vasaras beigās projekta “Rīga – Eiropas galvaspilsēta 2014” ietvaros renovācijai nododamajā “kalna mājā” (E ēka) vasarā tiek īstenots unikāls mākslas projekts “Sarkandaugava. Dārzs” aizspriedumu un psihiatriskās stigmatizācijas mazināšanai sabiedrībā. Ar jubilejas konferenci un svētku pasākumu 14.11. atver RPNC vēstures un kultūras telpas pastāvīgo ekspozīciju (muzeju), kas veltīta iestādes vēstures faktiem. Akceptēta ainavu arhitektu darbnīcas ALPS un tās vadītājas ainavu arhitektes Ilzes Rukšānes izstrādātā RPNC Teritorijas telpiskās struktūras un labiekārtojuma reģenerācijas koncepcija, kas iezīmē vienotu skatījumu uz RPNC 7,6 ha teritorijas Tvaika ielā 2 turpmāko attīstību, pārtopot vides terapijas Saulgriežu dārzā.
2015. – pēc renovācijas atver stacionāra nodaļu 1906. gadā būvētajā “kalna mājā” (E ēka), kur izveidota mūsdienīga ārstniecības vide ar vienvietīgām, divvietīgām un trīsvietīgām palātām, modernu tehnoloģiju mikroklimata uzturēšanai ārstniecības procesa un dienas ritma pārraudzīšanai, iespēju robežās saglabājot pacientu intimitāti, iekārtotas dažāda līmeņa drošības sistēmas, izveidota teritorija pastaigām, telpas rehabilitācijai, ergoterapijai un aktīvām nodarbēm. Ir domāts par personāla darba apstākļiem, izveidojot ērtu un drošu darba vidi un atpūtas telpas, kā arī nodrošinātas labākas iespējas rezidentu apmācībai. RPNC vēstures un kultūras telpa (muzejs) pirmo reizi piedalās Eiropas Muzeju nakts pasākumos ar ekspozīciju, kas veltīta pagājušā gadsimta sākuma daudzsološam latviešu gleznotājam Pēterim Krastiņam – ilgstošam RPNC pacientam, un iekļūst apmeklējamo muzeju TOP 10 sarakstā, ekspozīciju apmeklē vairāk nekā 3500 apmeklētāju. Uzsākta RPNC muzeja mērķtiecīga attīstīšana par informatīvi izglītojošu un sociālā dialoga platformu sabiedrības stigmatizācijas un aizspriedumu mazināšanai.
2016. – uzsākta Latvijas E-veselība sistēmas ieviešana. RPNC tajā iekļaujas ar savu oriģināli pielāgoto e- veselības sistēmu, to salāgojot ar valsts Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas – E-veselības vidi.
2017. – izveidota Māsu padome, kuras uzdevums pārstāvēt turpat trešo daļu no kapitālsabiedrības vairāk nekā 900 darbiniekiem.
2018. – ārstniecības iestāde atzīmē 195. gadskārtu. Gada darbības pārskats liecina, ka stacionāri ārstēti 7325 psihiatrijas un narkoloģijas pacienti, bet ambulatori – 19 685 slimnieki, vidējais ārstēšanās ilgums psihiatrijas pacientiem bijis 25,86. gultas dienas, bet narkoloģijas pacientiem – 6,96 gultasdienas, gada noslēgumā iestādē strādā 996 darbinieki, no tiem 41% ir augstākā, t.sk. augstākā medicīniskā izglītība. Saņemta atzinība no ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja par Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes nodaļas (ANPREN) Ķīmiski toksikoloģiskās laboratorijas kolektīva darbu, un tā apliecināta ar īpašu sertifikātu par sekmīgu dalību starptautiskās Narkotiku kontroles programmas četros secīgos posmos no 2016.-2018. gadam. Latvijas Ārstu biedrības tradicionālo “Gada balvu medicīnā” par “Mūža ieguldījums medicīnā” saņem RPNC psihiatrijas profesors Mintauts Caune, kurš tobrīd ir RPNC valdes priekšsēdētāja padomnieks ārstniecības jautājumos un kuram 24.09. aprit 90 gadu jubileja. Pasniegtas arī Veselības ministrijas Ekselences balvas mūsu ambulatorajiem centriem “Veldre” un “Pārdaugava”. Ambulatorā centra “Pārdaugava” modernizētais veselības aprūpes infrastruktūras projekts saņem balvu par 2. vietu ES fondu projektu īstenotāju pirmajā konkursā “RegioStars Latvija 2019”. Starptautiska ekspertu žūrija pirmo reizi organizētā Latvijas Ainavu arhitektūras balvas pasniegšanas ceremonijā pasniedz “Latvijas Ainavu arhitektūras balvu 2019”, kā izcilības procesu novērtējot RPNC dārza atjaunošanas aizsākumu, veidošanas turpinājumu un oriģinālo idejas attīstību, akcentējot Dārza vides terapeitisko nozīmi. Ziemassvētku sarīkojumā, suminot izcilu darbu, iedibināta un pirmo reizi pasniegta balva “RPNC Goda darbinieks”, kuru saņēma ilggadīgā psihiatrijas stacionāra virsārste Lūcija Arāja.
2019. – Latvijā tiek izsludināts ārkārtējais stāvoklis 12.03. – jaunas, lipīgas un postošas vīrusinfekcijas COVID – 19 pandēmija. RPNC noteikta stingrāka kārtība un konkretizēti pasākumi ārkārtējās situācijas apstākļos. RPNC visas struktūrvienības strādā saskaņā ar Higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plānu un Katastrofu medicīnas plānu. Stacionāra nodaļas ir slēgtas apmeklētājiem, ir ierobežota apmeklētāju pieeja RPNC publiskajām telpām. Iestādes administrācijas darbinieki strādā savos darba kabinetos vai attālināti. Uzņemšanas nodaļas pacientiem sagatavota informatīvā paziņojuma veidlapa, kurā norādāmas ziņas par šā brīža veselības stāvokli, pašsajūtu, kā arī informācija, vai pacients apmeklējis COVID-19 skartās valstis, vai bijis saskarē ar koronavīrusa slimiem cilvēkiem. Šajā pašā gadā sāk ieviest multiprofesionālās komandas darba principu stacionāra darbībā, līdz šim tas attīstīts ambulatorajā ārstniecībā. Tiek nojaukts padomju laikā būvētais iestādes mūra žogs Tvaika ielā, atverot plašo teritoriju skatam. Uzsāk mērķtiecīgu 7,6 ha dārza reģenerācijas plāna īstenošanu ar lielu koku stādīšanu plānotajā Ziemassvētku dārzā – tā ir vairāku gadu ziedojuma programma sadarbībā ar Vācijas kokaudzētavu “Bruns” un Latvijas kompāniju “Hercs Dārzi”. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietvaros īstenota RPNC centrālās ēkas un Latvijā lielākā psihiatriskās palīdzības stacionāra siltināšana, telpu kosmētiskais remonts, nomainīts bojātais jums, uzlabojot 1966. gadā celtās ēkas vizuālo izskatu un RPNC tēlu.
2020. – Sāk organizētu darbinieku vakcināciju pret COVID-19 vīrusinfekciju. Pēc RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras iniciatīvas RPNC psihiatri iesaistījušies nozīmīgā pētījumā, kas veikts pirmo reizi pasaulē – jauna, cerīga antipsihotiska medikamenta kariprazīns (Cariprazine) efektivitātes novērojumā šizofrēnijas ārstēšanā. Ziemeļvalstu psihiatru asociācijas valdē ievēlēts Ambulatorā centra “Veldre” vadītājs, prof. Māris Taube. Pārbūvētas un atjaunotas lielākās vēsturiskās ēkas (D ēka) iekštelpas un uzbūvēts lifts, ērti savienojot stacionāra nodaļas. Nojaukta tehniski nelietojamā stāvoklī esošā padomju laika slimnīcas virtuves un kluba ēka un tās vietā uzbūvētas moduļu māja COVID – 19 slimnieku aprūpei, tiek pārbūvētas novecojušās komunikācijas un sadzīves kanalizācijas tīkla posmi. Sadarbībā ar veikalu un noliktavu uzņēmumu DEPO kā ziedojums rudenī Tvaika ielas dārzā iedēstīti vairāk nekā 200 000 tulpju sīpoli un citas sīpolpuķes.
2021. – uzsākta jaunā – trešā, ambulatorā centra projektēšanas un būvniecības darbi Tvaika ielā 2 (SIA “OZOLA & BULA, arhitektu birojs”), uz kuru pārcelsies līdzšinējā Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatori konsultatīvā nodaļa, kā arī divu senāko korpusu (H un F ēkas) rekonstrukcija. Solidarizējoties ar Ukrainu, kurā 24.02. neprovocētu karadarbību uzsāka Krievijas karaspēks, pie centrālās (A ēkas) karogu mastā uzvilkts Ukrainas dzeltenzilais karogs un apspriesta rīcība humānas krīzes gadījumā. Uzsākts jaunā veidā organizēts ārstniecības pakalpojums – Neirotisko traucējumu ārstniecības programma. Izveidota jauna struktūrvienība – Izglītības un pētniecības daļa. Sadarbība ar jaunuzņēmumiem inovatīvu risinājumu radīšanai – digitālas platformas izveidošana pacientu identifikācijas nodrošināšanai attālinātām konsultācijām. Īstenots energoefektivitātes projekts bijušajam pataloganatomijas korpusam – tagadējai R ēkai, kur turpmāk atradīsies Ambulatoro tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļa.

2024. gadā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs atzīmē 200 gadu jubileju!