RSU balva “Gada rezidents” – Ņikitam Bezborodovam
[column col=”1/2″]
[message_box color=”yellow”]06. 04.2013. Par teicamām sekmēm , panākumiem studijās un aktīvu sabiedrisko dzīvi Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra rezidents, topošais psihiatrs Ņikita Bezborodovs saņēmis Rīgas Stradiņa universitātes Gada balvu nominācijā „Gada rezidents”. Ņ.Bezborodovam šis ir pēdējais – 4. rezidentūras gads. Rezidenta darbā RPNC trīs mēnešu rotācijas ritmā vairakkārt ir pabūts un praktizēts slimnīcas dažādās nodaļās. Viņš ir izmantojis arī iespēju ar Erasmus programmas finansiālo atbalstu praktizēties Londonā, Eiropas lielākajā psihiatrijā klīnikā, un uzskata, ka kontaktēšanās, mācīšanās un prakses apgūšana Latvijā norit labākā līmenī.[/message_box]
Sarunā ar Ņikitu Bezborodovu noskaidrojām, ka par psihiatru viņš nolēmis kļūt pats, jo tuvāko cilvēku reakcija uz šādu apņemšanos nemaz nav bijusi motivējoša – galu galā darbs psiholoģiski smags, samaksa maza, pacienti bieži neadekvāti rīcībā…
Vai tiešām pašam nemaz nebija šaubu par psihiatra profesijas izvēli?
Ņ.B.: Nē. Garīgās vainas taču nelīp (smejas). Bez tam normalitāte ir nosacīts jēdziens, jo lielākas vai mazākas psihiskas problēmas kādreiz mēdz būt katram. Garīgās veselības problēmas var iemācīties saprast, pie tām pierast. Sabiedrība gan nav vēl gatava censties garīgi slimus cilvēkus nenicināt un neatgrūst. Šī ir stigma, kas traucējusi uz psihiatriju raudzīties kā uz citām līdzvērtīgu medicīnas nozari arī veselības budžeta dalītājiem, un nozare vienmēr bijusi apdalīta.
Cilvēks baidās no tā, kam neredz robežas – konkrētas fiziskas aprises, kā tas ir garīgas invaliditātes gadījumā. Ne tik sen sabiedrība akceptējusi fizisku invaliditāti. Rūpējamies par vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ziedojam naudu…
Ņ.B.: Ārzemēs, Lielbritānijā psihiatrijas antistigmu kampaņām tērē miljardus mārciņu. Pozitīvs sociālais kontakts ir vislabākās zāles pret šādām stigmām. Ja cilvēks, piemēram, nonācis dziļā depresijā, vai tāpēc viņš ir slikts cilvēks? Ja arī garīgas slimības izārstēt pilnībā nevar, tad palīdzēt var vienmēr. Sirds – asinsvadu, plaušu un citas slimības taču arī atstāj sekas. Ar ko tās ir labākas? Arī psihiatrijā ir efektīvas zāles, kuras, pareizi lietotas, neizraisa atkarību. Vairoties atzīt savas garīgās veselības problēmas, kaunoties meklēt ārsta palīdzību, cilvēks uzkrauj sev un sabiedrībai milzīgu nastu – tās ir zaudētas darba dienas un zaudēti dzīves gadi.[/vc_column_text][/column] [column col=”1/2″ last=”true”]
Topošais psihiatrs Ņikita Bezborodovs
Kā, ilgstoši esot uz „psiholoģiskas stīgas”, ārstam tikt galā ar „izdegšanu”?
Ņ.B.: Man strādāt ir patīkami, jo izveidojušās labas attiecības ar kolēģiem nodaļās. Var visu izrunāt, ja radušies jautājumi. Piemēram, 2. nodaļā mums ir ārstu kopīgās brokastis. Kad izdodas pacientam palīdzēt, darbs klīnikā dod gandarījumu. Tā dēļ strādājam. Man daudz ir devuši: profesore Kupča, profesore Andrēziņa, nodaļu vadītājas, dakteres Rancāne un Cera, kā arī ambulatorā centra „Pārdaugava” vadītājs, psihiatrs E.Tērauds. Dr. Tērauds ir atvērts jaunajam. Būdams Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs, viņš atbalsta jauno psihiatru sekciju, kura rezidentiem organizē Lielbritānijas psihoterapeita Balinta izgudroto grupas supervīziju ārstiem. Šī metode paredz profesionālas pārrunas ārstu grupā par sarežģītākajiem psihisko slimību gadījumiem. Tā ļauj nodalīt saslimšanas gadījuma emocionālo pusi no ārstniecības racionālās daļas.
Kādas ir jūsu aizraušanās ārpus darba?
Ņ.B.: Man patīk klasiskā mūzika. Anglijā Covent Garden karaliskajā operā esmu uz izrādēm bijis kādas 8 – 9 reizes. Patīk Jaunais Rīgas teātris. Daudz lasu, ne tikai profesionālo literatūru, bet arī fantastiku un psiholoģiska rakstura daiļliteratūru. Nupat „apriju” Viktora Peļevina „Čapajevs un tukšums”, patīk Dostojevskis. Man patīk arī gatavot ēst. It īpaši konditorejas izstrādājumus, sevišķi – cept kūkas. Esmu tās nesis uz darbu kolēģiem par prieku.
Ģimenei arī labi…
Ņ.B.: Par ģimenes veidošanu gan vēl nedomāju. Man ir 27 gadi. Pagaidām dzīvoju pie vecākiem. Plānoju papildus apgūt bērnu un pusaudžu psihiatriju, arī tiesu eksperta joma ir interesanta. Gribu studēt medicīnas doktorantūrā un iegūt doktora grādu psihiatrijā. Skatos arī zinātnes un pasniedzēja amata virzienā. Laiks rādīs.[/column]