Lai efektīvāk uzraudzītu personas, kurām ar tiesas lēmumu piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis (MRPL), kā arī sniegtu šiem cilvēkiem atbalstu sociālu problēmu risināšanai, Latvijā īstenos pilotprojektu, sadarbojoties vairākām institūcijām. Mērķis ir izveidot pilnvērtīgu programmu, lai cilvēks, kuram piemērota piespiedu ārstēšanās, šādā situācijā vairs neatgrieztos.

Otrdien, 9.jūlijā, Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums*, kas ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ievaros paredz pilotprojekta aprobāciju Latvijā.

Šobrīd praksē pacientu ārstēšanas process ir sadrumstalots, trūkst informācijas par pacienta dzīvi ārpus ārstniecības iestādes un tam var būt negatīva ietekme uz secīgu ārstēšanas procesu vai socializēšanos sabiedrībā. Psihiskās veselības slimības gaita nav atkarīga tikai no veselības stāvokļa, bet arī no sociālas vides, kurā pacients atrodas. Iztrūkstošā atbalsta mehānisma dēļ nereti rodas situācijas, kad pacientam, atrodoties sabiedrībā, pasliktinās psihiskās veselības stāvoklis, kā rezultātā pacients atkārtoti izdara noziedzīgu nodarījumu. Šādiem pacientiem nepieciešama īpaša ārstēšanas pieeja, kontrole, kā arī starpsektoriāla koordinācija, piesaistot institūcijas, kas jau šobrīd katra atbild par kādu šī pacienta dzīves aspektu, piemēram, sociālo dienestu, policiju u.c.

Līdz ar to Veselības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Valsts policiju un citām iestādēm ir izveidojusi starpinstitucionālu sadarbības modeli šādu situāciju risināšanai. Praksē tas nozīmētu, ka brīdī, kad pacients tiek gatavots izrakstīšanai no stacionāra, jau notiek pirmā starpinstitūciju sadarbības modeļa sanāksme. Rezultātā, pacientam izrakstoties, pārraudzību pārņem sociālais dienests, kā arī citas iestādes ir gatavas veikt izvirzītos uzdevumus. Arī pēc ārstēšanās stacionārā pacients turpina ārstēties ambulatori un tiek uzraudzīts un viņam tiek sniegts atbalsts, iesaistoties sociālajam dienestam, policijai un pēc nepieciešamības citām iestādēm. Turklāt pēc vajadzības visu iesaistīto iestāžu pārstāvji sanāk kopā, lai vērtētu situāciju un meklētu risinājumus konkrētām problēmām, kuras radušās.  

Pilotprojekta aprobācija norisināsies Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā aptuveni 40 stacionārajiem pacientiem gadā. Finansējums 108 tūkstošu eiro apmērā paredzēts no Atveseļošanas fonda finansējuma.

Pilotprojekta aprobācijas rezultātā būs izstrādāta dokumentācija informācijas apritei, konkrēti algoritmi starpinstitūciju sadarbībai, būs apmācīti speciālisti, iegūti dati par nepieciešamajiem papildus resursiem, t.sk. par finansējumu šāda risinājuma ieviešanai praksē, kā arī iegūti priekšlikumi par nepieciešamību normatīvo aktu pilnveidošanai.

* Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.1.1.r. reformas “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība” projekta īstenošanu.