[vc_row][vc_column][vc_column_text]
Sācies Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra 190. jubilejas gads!
[column col=”1/2″]
[message_box color=”yellow”]1824. gada 21. septembrī Aleksandra augstumos – tagadējā Tvaika ielā 2, atvēra „Dievam tīkamo namu” – iestādi, kura gadu gaitā kļuvusi par tagadējo Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru (RPNC).[/message_box]
Savulaik šo vietu vasaras pilij bija nolūkojis krievu cars Pēteris I un sācis to iekārtot, vispirms veidojot brīnišķīgu dārzu ar ārtelpas „istabām” un strūklaku kaskādi, plānojot arī Sarkandaugavu izveidot par kuģojamu upi, pa kuru no pils logiem varētu vērot peldam kuģus. Pēterim I neizdevās savus plānus īstenot, un par otro Ķeizardārzu dēvētais parks pamazām aizauga. Tas atguvās, kad šajā teritorijā sākās Aleksandra augstumu iestādes būvniecība. Bija uzskats, ka garīgi slimos vislabāk ārstēt ar harmoniju un ticību Dievam. Iestādes arhitektūru veidoja klasicisma stils, bet apkārtējo teritoriju sāka izmantot dārzkopībai iestādes kopgalda vajadzībām. Tomēr vienā dārza daļā, kurā saimniekoja tā laika pazīstamais botāniķis un dārznieks Johans Herberts Cigra, audzēja dažādas smaržīgas zālītes ārstnieciskām vajadzībām, un pilsētnieki, kas te labprāt nāca pastaigāties, to bija iedēvējuši par botānisko dārzu.
No 221 iemītnieka iestādē sākotnēji tikai piektā daļa bija garīgi slimi cilvēki. Te atradās arī veneriskā slimnīca, darba nams, pārmācības nams un nespējnieku, sociāli apgādājamo nodaļa. Iestādes pirmais direktors bija Otto Hūns. Viņš iedibināja kultūras tradīcijas, rīkojot iemītnieku gleznu izstādes, organizējot labdarības koncertus, veidoja sadarbību ar ziedotājiem, rīkoja izsoles iestādes uzturēšanas vajadzībām.
1924. gadā iestāde atzīmēja savu 100 gadi, tās vadītājs bija Jānis Brants. Statistika liecina, ka slimnīcā šajā periodā bija ārstējušies ap 6500 pacientu. Mūsdienās Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra slimnīcā lielāks skaits pacientu ārstējas viena gada laikā, bet ambulatori – ap 80 000 pacientu.
[/column] [column col=”1/2″ last=”true”]
Padomju laikos iestādes arhitektūra papildinājās ar neizteiksmīgām balto silikātķieģeļu ēkām. Toties ēku iekšpusē bija notikusi specializācija psihiatrijas vajadzībām un nostiprinājies uzskats, ka garīgi slimo ārstniecībā noderīga ir darba un kultūras terapija. Iestādē tika kopta mākslinieciskā pašdarbība: darbojās koris, deju kolektīvs un teātris. Tika ieviestas inovatīvas komunikācijas metodes, piemēram, toreizējā Padomju Savienībā pirmais diennakts uzticības tālrunis.
190. jubilejas gads Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram ir ļoti īpašs – pēc turpat pus gadsimta tā teritorijā Tvaika ielā 2 ir atsākusies būvniecība, un kolektīvs ar nepacietību gaida, kad beigsies iepirkumu procedūras un darbu uzsāks jaunais uzņemšanas komplekss. Šogad paredzēti arī sešu nodaļu remontdarbi un avārijas stāvoklī esošā centrālās ēkas jumta nomaiņa.
Gadu gaitā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs ir kļuvis par lielāko psihiskās veselības aprūpes iestādi valstī, akūtās palīdzības slimnīcu, ir paplašinājis ārstniecības pieejamību, izveidojot Rīgā divus ambulatoros centrus ar dienas stacionāru, ir ieguvis Baltijas valstīs vienīgo un vienu no nedaudzajām Eiropā moderno biočipu matricu tehnoloģiju narkotiku noteikšanai cilvēka bioloģiskajos paraugos, un ir kļuvis par daļu no jauno mediķu un speciālistu izglītošanas procesa – šeit atrodas Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra un šīs un citu medicīnas izglītības iestāžu klīniskā bāze. RPNC ir uzsācis arī ārtelpas pārveidošanu, pamatā liekot krāšņa, mūsdienīga Saulgriežu dārza izveidošanas ideju.[/column][/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]
