Notikumi Ukrainā aizvien vairāk padziļina humāno krīzi. Sekojot līdzi notiekošajam kaimiņos – reālām kara šausmām, nežēlībai, cietsirdībai, pieaug trauksme, līdzpārdzīvojums, identificējot sevi ar notiekošo, ciešot no bezspēcības individuāli ko ietekmēt. Veidojas personīgas psiholoģiskas krīzes situācija.

Kā rīkoties, lai saglabātu iekšēju līdzsvaru, racionālu prātu un rīcībspēju, iesaka Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) speciālisti:

Klīniskā psiholoģe Zane Vilcāne-Otensone: “Bēdāties, just dvēseles izmisumu, sāpes, bailes ir cilvēcīgas sajūtas, par kurām nav jākaunas. Tās ir normālas emocijas nenormālos apstākļos. Krīzes situācijā ir svarīgi būt vienotiem ar citiem cilvēkiem, nepalikt vienam savos pārdzīvojumos, dalīties, rūpēties par ģimeni, iesaistīties brīvprātīgos darbos, voluntārismā, meklēt veidus, kā palīdzēt.

• Ja gribat iesaistīties palīdzības kustībā, dariet to.
• Lai noņemtu iekšēju spriedzi, ir svarīgi parūpēties par savām pamatvajadzībām – ka esi izgulējies un paēdis, jo bada stāvoklī ķermenis reaģē emocionālāk.
• Ir nepieciešams turpināt ierastās ikdienas aktivitātes, nodarbes un hobijus, visu, kas rada prieku.”

Psihiatrs Elmārs Tērauds: “Ir jautājums, kā attīstīsies šie notikumi, un cik mēs tiksim emocionāli skarti. Svarīgi, lai valsts spētu noturēt šo pozitīvo, atbildīgo noti – lai mēs ietu palīgā, atbalstītu ukraiņu nāciju, bet nezaudētu iekšēji savu stabilitāti. Tas ir ļoti būtiski. Krīzes kaut kādā ziņā ir līdzīgas, arī rekomendācijas ir līdzīgas.

• Psihes higiēna – nevajag nepārtraukti sekot līdzi notiekošajam Ukrainā visas dienas garumā – 24 stundas pakļaut sevi milzīgam stresam, tas iekšējās stabilitātes saglabāšanā ir postoši.
• Ir arī vajadzīgs līdzsvars starp darba pienākumiem un brīvo laiku. Jāspēj sportot.
• Ir jāiesaistās, jāsajūt, ka esi atbalstošs ziedot naudu, iesaistīties palīdzības projektos.
• Veselīga dzīvesveida principi ir jāievēro tik un tā – jāguļ naktis, jātiekas ar draugiem, jāpalīdz draugam, kas zaudē kādu savu biznesu, šobrīd jāpalīdz vecākiem, kas kreņķējas vēl vairāk par notiekošo, bet panikai šobrīd nav pamata.”

Psihiatrijas profesors Māris Taube: “Saglabāt mieru, nosvērtību. Ir pienākums rūpēties par tuviem cilvēkiem – izrunāt savas bažas ar tuviniekiem, izteiktās tās vārdos un uzklausīt citus, īpaši svarīgi izrunāt esošo situāciju ar bērniem, sniegt bērniem drošības sajūtu.

• Galvenā ziņa, ka visas grūtības pāriet, visa pasaule ir vienota pret ļauno un uzvarēs.
• Svarīgi saglabāt ikdienas ritmu, dienas režīmu – tas ļaus nedomāt visu laiku par situāciju Ukrainā un pasaulē.
• Limitēti izmantot plašsaziņas līdzekļus, skatīties ziņas noteiktu laiku, izvēloties vienu ticamu ziņu avotu.
• Atrast laiku ēdienreizēm, pastaigām, fiziskai aktivitātei.
• Būt aktīviem un iesaistītiem ziedojumu vākšanā, atbalsta paušanā, jo trauksmi var veicināt bezpalīdzības sajūta – ka nevar neko mainīt.
• Trauksmes mazināšanai var izmantot jogu, apzinātības paņēmienus – kas to praktizē, zina, ka palīdz.
• Ja trauksmes sajūta ir nepārvarama – parādās miega traucējumi, nomāktība, bezcerības sajūta, tad ir jāmeklē speciālista – psihiatra, psihoterapeita vai psihologa palīdzība.