Somatoforma veģetatīva disfunkcija

Kas ir somatoforma veģetatīva disfunkcija?

Somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut arī objektīvs un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts.

Kas ir somatoformi traucējumi?

Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast. Traucējumi parasti saistīti ar dažādas intensitātes stresu.

Kā darbojas veģetatīvā nervu sistēma (VNS)?

VNS organismā atbild par orgānu, dziedzeru, asinsvadu darbību. VNS darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles, taču to var ietekmēt cilvēka emocijas. VNS pielāgo organisma darbību tā “saimnieka” vajadzībām (piemēram, fiziskai slodzei, miegam, ēdiena uzņemšanai). VNS iedalās divās daļās: – Simpātiskā nervu sistēma – sagatavo organismu aktīvai darbībai. Pārnestā nozīmē to varētu raksturot kā organisma sagatavošanos cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Simpātiskā nervu sistēma aktivizējoties paātrina sirdsdarbību, sasprindzina muskuļus un palielina to spēku, paplašina acu zīlītes, paātrina vielmaiņas procesus, samazina gremošanas sulu izdalīšanos, paplašina elpvadus jeb bronhus. Simpātiskā nervu sistēma pastiprināti darbojas, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu. – Parasimpātiskā nervu sistēma – sagatavo organismu mieram un atpūtai. Parasimpātiskā nervu sistēma aktivizējoties palēnina sirdsdarbību, elpošanu, sašaurina elpvadus, samazina muskuļu saspringumu un spēku, sašaurina acu zīlītes, palielina gremošanas sulu izdalīšanos.

Kā izpaužas somatoformā veģetatīvā disfunkcija?

Izpausmes ir atkarīgas no orgānu sistēmas, kuru pārsvarā ietekmē VNS regulācijas traucējumi. Biežākie simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās, urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana. Dažos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu sāpes un smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī. SVD simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži pat panikas lēkmes. Cilvēkam ir bažas par savu veselību, aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu. Parasti cilvēki paši aktīvi un atkārtoti meklē ārstu palīdzību, veic dažādus izmeklējumus. Taču izmeklējumu rezultāti neapstiprina aizdomas par fizisku saslimšanu.

Kas izraisa somatoformo veģetatīvo disfunkciju?

Nepatīkamas emocijas, ilgstoša emociju apspiešana, stress, ilgstošs saspringums, fiziska un psihiska pārslodze, izdegšana darbā var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas svārstības. Tiek izjaukts simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas līdzsvars.

Kā diagnosticē somatoformu veģetatīvu disfunkciju?

Ja cilvēkam ir sūdzības par savu fizisko veselību vai aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta vai attiecīgā speciālista. Ārsts pacientu izjautā, lai noskaidrotu simptomu raksturu, rašanās sākumu, ilgumu. Papildus ārsts rekomendē izmeklējumus (piemēram, asins analīzes, elektrokardiogrammu, ultrasonogrāfiju, magnētisko rezonansi un citus), lai izslēgtu vai apstiprinātu fizisku saslimšanu. Ja izmeklējumi neuzrāda fizisku patoloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tādas fiziskas saslimšanas, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, jāvēršas pie psihiatra vai psihoterapeita. Ārsts psihiatrs vai psihoterapeits veic klīnisku interviju, lai izvērtētu pacienta psihisko stāvokli. Atsevišķos gadījumos ārsts papildus izmanto diagnostiskus testus, lai novērtētu trauksmes izteiktību vai izvērtētu kādu citu psihisku traucējumu iespējamību. Somatoformas veģetatīvas disfunkcijas diagnoze tiek uzstādīta, ja sūdzības atbilst noteiktiem Starptautiskās slimību klasifikācijas kritērijiem.

Kā ārstē somatoformu veģetatīvu disfunkciju?

Psihoterapija, piemēram, kognitīvi biheviorālā terapija ir efektīva simptomu mazināšanā. Reizēm papildus jālieto medikamenti (antidepresanti, nomierinoši vai miega līdzekļi). Ārsts var rekomendēt arī praktizēt dažus relaksācijas vingrinājumus, sabalansēt dienas režīmu, mazināt psihoemocionālo slodzi.

Materiālu sagatavoja Slimību profilakses un kontroles centrs.