Raidījumu un rakstu cikls par psihisko veselību “Uz robežas”

Pirmais raidījums – Uz robežas: psihiskā veselība šodienas acīm

Uz robežas: psihiskā veselība šodienas acīm FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Raidījumu un rakstu ciklu portālā TVNET “Uz robežas” veido un vada Mārtiņš Daugulis. Raidījumu un rakstu cikls tiek veidots, lai mazinātu stereotipus, mītus un aizspriedumus par psihiskās veselības jomu. Tieši priekšstatu uzslāņojumi sabiedrībā attur cilvēkus no palīdzības saņemšanas brīžos, kad tā nepieciešama visvairāk, ierobežo rehabilitācijas iespējas un galu galā daudziem liedz viņu pamattiesības – cilvēka cienīgu dzīvi.

Pirmajā epizodē ir iepazīšanās ar modernas psihiatriskās aprūpes principiem, ielūkojoties Aleksandra Augstumu, pirmās psihiatriskās dziednīcas, vēsturē, kā arī tās turpinājuma – šodienas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra darbībā. Epizodē piedalās: Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropoloģe Agita Lūse, kas specializējas medicīnas antropoloģijā; Elmārs Tērauds, RPNC Attīstības fonda padomes priekšsēdētājs, RPNC ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs, Latvijas Psihiatru asociācijas priekšsēdētājs, Veselības ministrijas galvenais speciālists psihiatrijā; un Inga Landsmane, RPNC Attīstības fonds padomes locekle, RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja.

Raidījumu var skatīties šeit – Uz robežas: psihiskā veselība šodienas acīm

Raksts “Uz robežas”, 1. saruna ar RPNC psihiatru Elmāru Tēraudu – rakstu var izlasīt šeit – Tērauds: vajadzīgs suicīdu novēršanas plāns

Raksts “Uz robežas”, 2. saruna ar RPNC psihiatru Elmāru Tēraudu – rakstu varat izlasīt šeit – Tērauds: mums ir vienmēr jābūt gataviem uzklausīt


Pašvērtējuma testi

Pašvērtējuma tests www.depresija.lv

Stereotipu tests “Cilvēks nav diagnoze”

Publikācijas


Sveika, Ofēlija!

Veselības ministrijas kampaņā Viss ir Norm.a ik mēnesi piedāvā vienu reālu stāstu par to, kā cilvēks no mūsu vidus mācās sadzīvot ar savas psihiskās veselības vajadzībām. Astotais no kopumā divpadsmit ir Ofēlijas stāsts par šizoafektīviem traucējumiem. Katrs stāsts, protams, ir unikāls un ne vienmēr konkrētie traucējumi visiem izpaužas vienādi. Vēl svarīgāk – ne vienmēr tos var mazināt ar vienām un tām pašām metodēm. Tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas vieno visus stāstus: ir svarīgi palīdzēt atpazīt simptomus un brīdi, kad cilvēks pats tos vairs nespēj regulēt, lai savlaicīgi lūgtu palīdzību līdzcilvēkiem un uzticamiem speciālistiem.

Vēstuli Ofēlijai un citiem, kas saskārušies ar šizoafektīviem traucējumiem, uzrakstījusi Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Liene Sīle. Vēstule Ofēlijai.

Publicēts – 2021.


Stāsts no Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra vēstures

“Man ir kāds pavisam neparasts un sarežģīts stāsts un lūgums,” ar šādiem vārdiem raidījuma “Gaidi mani” brīvprātīgo Mārtiņu Ziebergu vēstulē uzrunāja Jeļena no Sanktpēterburgas. Sieviete meklē Rīgas psihiatriskās slimnīcas ārstes bērnus, lai pateiktos par mammas pašaizliedzīgo darbu, glābjot Jeļenas vectēvu pēckara Latvijā.

Jeļenas meklētā ārste strādājusi Rīgas psihiatriskajā slimnīcā laikposmā no 1946. līdz 1948. gadam. “Vēlos atrast viņas bērnus, mazbērnus, lai pateiktos. Stāsta turpinājums šeit.

Publicēts – 2021.


Valsts mērogā tiks īstenots īpašs psihiskās veselības plāns

Pandēmija ir kļuvusi par lielu pārbaudījumu cilvēku psihiskajai veselībai. Vēl pirms sērgas saņemt palīdzību krīzes brīdī Latvijā nebija vienkārši, runāt par savu mentālo veselību – gandrīz tabu, un tā visa rezultāts – nelaimīgas dzīves un augsti pašnāvību rādītāji. Veselības ministrija šogad tikusi pie 7 miljoniem eiro, lai īstenotu īpašu psihiskās veselības plānu.
Vienalikus ar citiem speciālistiem, savu viedokli par esošo situāciju valstī psihiskās veselības jomā un psihiskās veselības plānu pauda RPNC ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs E. Tērauds un Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, RPNC galvenais speciālists pētniecības jautājumos E. Rancāns.

Plānā paredzētās bezmaksas konsultācijas sniegtu klīniskie un veselības psihologi. Taču viņiem samaksāt atlīdzību no veselības budžeta nav vienkārši, jo viņi ieguvuši humanitāro, ne medicīnisko izglītību. Kamēr viņu statuss nav atrisināts, ministrijā plāno, ka pārejas posmā psihologiem būs jāreģistrējas Nacionālajā Veselības dienestā.

“Ja tas ir veselības aprūpes pakalpojums, tam visam apakšā ir kaut kāda struktūra, kaut kāds finansēšanas modelis, kaut kāda dokumentācija, tām konsultācijām ir jānotiek kaut kādā vietā, struktūrvienībā, kabinetā, šim kabinetam ir jāatbilst kaut kādām prasībām, tas ir runa par klīniskajiem psihologiem, kas varētu tikt iesaistīti, tur šobrīd ir diezgan daudz organizatorisku jautājumu,” stāsta E.Tērauds.

Ar pilnu rakstu, kā arī video sižetu variet iepazīties Latvijas sabiedrisko mediju mājaslapā – Pandēmija uz iedzīvotāju psihisko veselību atstāj dramatiskas sekas. Vai valsts palīdzības plāns būs efektīvs?

Publicēts – 2021.


Pieslieties Covid-19 noliedzējiem ir kārdinoši. Saruna ar garīgās veselības speciālistiem

Jo ilgāka ir Covid-19 radītā krīze un pastiprinātie ierobežojumi, jo asākas varētu kļūt viedokļu sadursmes starp atšķirīgi noskaņotām sabiedrības grupām un indivīdiem. Lai saprastu, kā un vai iesaistīties diskusijās par diametrāli pretējiem uzskatiem un kā reaģēt uz dezinformāciju sociālo tīklu platformās, kas izraisa sabiedrības šķelšanos, LSM.lv uz sarunu aicināja divus garīgās veselības speciālistus: ārsti psihoterapeiti Intu Zīli un psihiatru Māri Taubi.

Pilna intervija ar prof. M. Taubi un ārsti I. Zīli pieejama šeit – Saruna ar garīgās veselības speciālistiem

Publicēts – 2020.


Militārpersonas un vardarbība: vēstures liecības un šodienas realitāte

Latvijas radio 1 raidījumā Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētājs, Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Māris Taube, kopā ar Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieku, Latvijas Nacionālās aizasrdzības akadēmijas vecāko pētnieku Kārli Dambīti skaidro, ko mēs zinām par Latvijas karavīru spēju tikt pāri kara pieredzei agrāk un kā ar karavīriem Latvijā un pasaulē strādā mūsdienās, lai pēc misijām mājās atgrieztos aizvien cilvēki, ne varmākas.

Māris Taube skaidro, ka posttraumatiskā stresa sindroms ir raksturīgs militārpersonām, jo viņi atrodas dzīvību apdraudošās situācijas, visu laiku atrodas stresa situācijā, spriedzē, visu laiku ir apdraudējums dzīvībai, kas ir nopietns.

Ar pilnu rakstu, kā arī audio ierakstu var iepazīties šeit – Militārpersonas un vardarbība: vēstures liecības un šodienas realitāte / LR1 / / Latvijas Radio
Publicēts – 2020.


Narkoloģe Sarmīte Skaida: Tik krāšņas pacientu psihozes kā spaiseniekiem es iepriekš nebiju redzējusi!

Šī gada 28. novembrī izdevniecība “Santa” publicējusi izsmeļošu interviju ar RPNC Narkoloģiskās palīdzības stacionāra virsārsti, narkoloģi dr. Sarmīti Skaidu.

Intervijā dr. Skaida stāsta par savu darba ikdienu, par to, kādas atkarības tiek ārstētas RPNC, par jaunākajām ārstniecības tendencēm narkoloģijā, kā arī par pacientiem, kuri ārstējas RPNC, un atkarību izraisošo vielu lietošana sekām.

Interviju iespējams lasīt portālā “Santa” – pieejama spiežot šeit.

Publicēts – 2020.


Psihiskā veselība pandēmijas laikā – spriedze ir jūtama

Kāds ir stāvoklis ar psihiskās veselības aprūpi Latvijā? Kādas ir fundamentālas sistēmas problēmas? Un kādi ir ieteikumi cilvēkiem trauksmainajā pandēmijas laikā?

Par šiem un citiem jautājumiem “Nedēļas fokusā” diskutē influencere mentālās veselības jomā Ofēlija Spektore un profesors Māris Taube, psihiatrs, RPNC ambulatorā centra “Veldre” vadītājs. Attālināti pārraidē piedalās arī Artūrs Utināns, ārsts psihoterapeits, psihiatrs RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā, un viedokli pauž Liene Sīle, psihiatre no ambulatorā centra “Pārdaugava”.

Aicinām noskatīties video sarunu portālā TVNET – video pieejams šeit.

Publicēts – 2020.


“Dzīve laikam piespiedīs visus mūs kaut kādā mērā paskatīties uz savām prasībām, vajadzībām un iespējām “pēc Covid ērā” kaut kā savādāk. Es domāju, ka pārmaiņām būs būt.”

Tā psihiatrs Elmārs Tērauds par pašreizējo situāciju un tās ietekmi uz mums intervijā jaunajā RE:TV raidījumā “Ko darīt, ja….?”

Sižetu, kurā psihiatrs Elmārs Tērauds sniedz interviju, var noskatīties šeit – “Kā atbrīvoties no nomākta garastāvokļa”.

Publicēts – 2020.


“Alkohols ietekmē šo situāciju tādā veidā, ka, esot alkohola reibuma stāvoklī, mēs varbūt neievērojam distancēšanos, aizmirstam par roku mazgāšanu, par higiēnu, ko prasa ievērot.
Katrā gadījumā, es nedomāju, ka alkohols valstī izsludinātajā ārkārtas stāvoklī būtu tā viela, ar kuru varētu šo situāciju risināt.”

Šī gada 29. aprīlī Narkoloģiskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste, narkoloģe Sarmīte Skaida viesojās Rīga TV24 raidījumā “Uz līnijas”, kurā dalījās viedoklī par atkarības vielu lietošanu saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli.

29. aprīļa raidījumu “Uz līnijas” aicinām noskatīties šeit

Publicēts – 2020.


1:1 Gundars Rēders: Māris Taube

Eiforija un kritumi. Izdegšanas sindroms un jau hroniska neziņa. Kā pandēmija maina pasauli? Un vai iespējams uz ikdienu skatīties citādi? Psihiatrs Māris Taube raidījumā 1:1.

Šī gada 21. aprīlī ambulatorā centra “Veldre” vadītājs, psihiatrs Māris Taube piedalījās Latvijas Televīzijas veidotajā raidījumā “Viens pret vienu” un sarunā ar žurnālistu Gundaru Rēderu aktualizējā šī brīža situāciju un tās ietekmi uz mums – cilvēkiem.

Šī gada 21. aprīļa raidījumu “Viens pret vienu” ir iespējams noskatīties šiet

Publicēts – 2020.


Diāna Neperte stāsta, kā ārkārtas situācija ietekmē pacientu pieplūdumu pie psihiatriem

 

“Ļoti daudziem cilvēkiem ir trauksmes stāvoklis, jo ir neziņa par nākotni, daļa ir zaudējusi darbu, daļa nespēj izturēt piespiedu izolāciju. Saasinās viss, kas jau iepriekš ir bijis. Ir cilvēki, kas, par visu satraucoties, salūst ātrāk, ir tādi, kas sāk lietot alkoholu. Stresa stāvoklis un krīzes situācija, kā arī apreibinošu vielu lietošana var novest pie slimībām, kas varbūt citkārt nebūtu izpaudušās,” stāsta daktere Neperte.

Aicinām iepazīties ar psihiatres Diānas Nepertes pilnu rakstu “Pacientu pieplūdums pie psihiatriem. Kas šobrīd rada trauksmi?” Latvijas ziņu portālā LA.lv

Publicēts – 2020.


Atkarīgo pacientu skaits pieaugs, un krīze to veicinās

Narkologi iebilst pret alkohola tirdzniecību internetā, apgalvojot, ka tā patēriņš pieaugs, intervijā uzsver Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna.

Šī gada 20. aprīļa laikraksta “Diena” izdevumā interviju sniedz Veselības ministrijas galvenā narkoloģe, RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

Daļējs raksts interneta vietnē pieejams šeit.
Laikraksta intervija pdf formātā pieejama šeit.

Publicēts – 2020.


Narkoloģes Astrīdas Stirnas viedoklis par alkohola lietošanas paradumiem

“Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja dr. Astrīda Stirna atklāja, ka palīdzības sniegšanas gadījumu skaits ārkārtējās situācijas laikā nav palielinājies – tas pat ir nedaudz sarucis. Šīm izmaiņām gan esot ne tas pozitīvākais skaidrojums.”

Aicinām iepazīties ar narkoloģes Astrīdas Stirnas pausto viedokli saistībā ar alkohola lietošanas paradumiem Covid-19 krīzes laikā.

Raksts “Daudzi palīdzību šobrīd izvēlas nemeklēt,” narkoloģe komentē alkohola lietošanas paradumus Covid-19 krīzes laikā”

Publicēts – 2020.


Saruna ar psihiatru Māri Taubi

“Psihiatram ir cerības, ka šī pandēmija dos mācību valstu valdībām un tās sāks pievērst lielāku uzmanību veselības un zinātnes nozarēm. “Mēs futbolistiem maksājam milzīgas algas, bet nemaksājam zinātnei. Tāpat arī veselības aprūpes nozare nevar nodrošināt radušās problēmas risinājumu. Nav rezervju, nav tādas jaudas,” saka Taube.”

Aicinām iepazīties ar psihiatra Māra Taubes pausto saistībā ar esošo situāciju valstī ziņu portālā DELFI un laikrakstā SANTA.

Raksts portālā DELFI Eiforijas posms mājās ir pārgājis. Psihiatrs Taube par ārkārtējo situāciju Raksts laikrakstā SANTA Psihiatrs Māris Taube: Šis notikums izmainīs pasauli
Publicēts – 2020.

Saruna ar psihiatru Elmāru Tēraudu

“Diemžēl šī krīze, kas drīzumā vēl spēcīgāk parādīsies ekonomikā, atstās iespaidu arī uz daudzu cilvēku psihisko līdzsvaru un veselību.”

Aicinām izlasīt sarunu ar mūsu kolēģi psihiatru un ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāju Elmāru Tēraudu par pašreizējās situācijas ietekmi uz iedzīvotājiem un kā saglabāt psihisko veselību šajā visnotaļ saspringtajā laikā.

Raksts “Šoka periods tuvojas izskaņai!” Saruna ar psihiatru Elmāru Tēraudu”

Publicēts – 2020.


Saruna ar psihiatru Māri Taubi

“Divas nedēļas neziņā un stresā. Kamēr ierastā pasaules kārtība brūk, vienīgais, ko tu vari darīt, ir “palikt mājās”. Un tu nezini, cik ilgi vēl dzīvosi spoku pilsētā. Sasprindzinājums pieaug.”

Aicinām izlasīt sarunu ar mūsu kolēģi psihiatru un ambulatorā centra „Veldre” vadītāju Māri Taubi par to, kam gatavojas psihiatri, kā izkļūt no ieilgušās trauksmes sajūtas, saglabāt “vēsu prātu”, un ko mūsos mainīs krīze.

Raksts “Atsitiens būs pamatīgs! Saruna ar psihiatru Māri Taubi”

Publicēts – 2020.