Miega traucējumi

Katram ir gadījies, ka vakarā ir grūti iemigt vai bijis trausls vai īss nakts miegs. Taču, ja miega problēmas ilgstoši atkārtojas un nepāriet, ja parādās izteikta miegainība dienas laikā, iespējams, cilvēku piemeklējuši klīniski nozīmīgi miega traucējumi. Miega traucējumi var negatīvi ietekmēt vispārējo veselību, garastāvokli un kopējo psihisko veselību.

Cik ilgs nakts miegs cilvēkam nepieciešams?

Pieaugušam cilvēkam miegam nepieciešamais laiks ir individuāls. Tas var būt no 4 līdz 10 stundām diennaktī. Tādējādi cilvēks, kurš pamostas labi izgulējies pēc 4 līdz 5 stundu gara miega, necieš no bezmiega, bet drīzāk uzskatāms par “mazgulētāju”. Savukārt, cilvēks, kuram fizioloģiski nepieciešamas vismaz 10 miega stundas diennaktī, var ciest no bezmiega pat, ja katru nakti guļ 8 stundas. Miegam nepieciešamais laiks atkarīgs ne tikai no ģenētiskajām īpatnībām, bet arī no vecuma, fizisko un psihisko traucējumu esamības un izteiktības.

Kādi ir miega traucējumu cēloņi?

Bezmiega iemesli var būt pārlieku liels stress un trauksme ikdienā, pastiprināta kofeīna, alkohola un nikotīna lietošana, pārēšanās pirms gulētiešanas, miega higiēnas (ērta gulta, vēsa, tumša, klusa telpa, izvairīšanās no kofeīna, nikotīna un sātīgām maltītēm pirms gulētiešanas, neaizmigšana pie ieslēgta TV, stresa mazināšana pirms gulētiešanas) neievērošana. Taču bezmiegs var būt arī depresijas vai kādu citu psihisku traucējumu (piemēram, depresijas, pēc traumas stresa sindroma, bipolāru afektīvu traucējumu) simptoms vai fizisku saslimšanu (piemēram, sāpju sindroms, nemierīgo kāju sindroms) blakusparādība. Miega traucējumus var izraisīt arī dažu medikamentu regulāra lietošana.

Atsevišķos gadījumos bezmiega iemesls var būt specifiski miega traucējumi, piemēram, diennakts ritma izmaiņu radīti miega traucējumi (šķērsojot vairākas laika zonas vai strādājot nakts maiņu darbu), šķietams bezmiegs (neizgulēšanās sajūta, kaut gan objektīvi miega izmeklējumu dati uzrāda pilnvērtīgu miegu), narkolepsija (izteikta miegainība un nepārvarama tieksme iemigt dienas laikā, virspusējs miegs, epizodisks un pēkšņs muskuļu tonusa zudums, biedējošas halucinācijas pamošanās brīdī), miega apnoja (īslaicīga elpošanas apstāšanās miega laikā).

Sievietēm miega traucējumus novēro biežāk fizioloģisku iemeslu dēļ – grūtniecības laikā, premenstruālajā periodā vai menopauzē karstuma viļņu dēļ.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem izmainās miega struktūra un diennakts ritms, tādēļ vecāki cilvēki bieži iemieg jau agri vakarā un mostas ļoti agri pēc 8 stundu miega. Šāda diennakts ritma nobīde nav uzskatāma par saslimšanu, un to jākoriģē vien gadījumos, kad pacientiem tas rada būtisku diskomfortu ikdienā.

Kādas ir ilgstoša bezmiega sekas?

Ilgstoša neizgulēšanās var izraisīt pastiprinātu nogurumu dienas laikā, galvassāpes, koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas grūtības, garastāvokļa svārstības, pastiprinātu kairināmību, agresivitāti, atmiņas un kustību koordinācijas traucējumus, veicināt traumatismu, pat provocēt uztveres traucējumus halucināciju veidā.

Kā nosaka miega traucējumus?

Miega traucējumu veidu nosaka rūpīgi izjautājot pacientu. Reizēm pacientam lūdz veidot miega dienasgrāmatu, lai varētu objektīvāk novērot miega paradumus. Nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēti papildu izmeklējumi, lai atklātu iespējamās saslimšanas, kas veicina bezmiegu. Ja ir aizdomas par specifiskiem miega traucējumiem, tiek nozīmēts īpašs izmeklējums – polisomnogrāfija, ko veic speciāli aprīkotā miega kabinetā.

Kā ārstē miega traucējumus?

Bezmiegs nav simptoms, ar kuru būtu jāsamierinās. Miega traucējumi ir nopietns pamats vizītei pie ārsta (ģimenes ārsta vai psihiatra). Ārsts noskaidros miega traucējumu īsto iemeslu, nozīmēs piemērotāko medikamentu vai ieteiks ārstēšanu miega traucējumu izraisošam stāvoklim, izskaidros miega higiēnas jautājumus. Bezmiega ārstēšanā efektīvas ir arī biheviorālās jeb uzvedības terapijas metodes – relaksācija, stimulu kontrole, gultā pavadītā laika ierobežošana un citi paņēmieni.

Materiālu sagatavoja Slimību profilakses un kontroles centrs.