13.09.2019. Košām sajūtām un norisēm piepildīti noritēja pirmo reizi organizētā “Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2019” pasniegšanas ceremonija. Pilnīgi dabiski, ka tā notika Klīversalā, Trijādības ielas sākumā, pļavā. Balvas nominācijās bija pieteikti vairāk nekā 80 projekti, darbi un kopdarbi. To skaitā arī izstāde “Sarkandaugava – Dārzs” Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā. Pieteikumi tika vērtēti trīs nominācijās: Ārtelpa, Personības un Procesi. Starptautiskā žūrija RPNC dārza atjaunošanas aizsākumu, veidošanas turpinājumu un oriģinālo idejas attīstību novērtēja kā izcilības procesu, piešķirot tam “Latvijas Ainavu arhitektūras balvu 2019”.
Izstādes “Sarkandaugava – Dārzs” Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC) 2014. gadā veidotāji bija Kristīne Želve un Ieva Stūre (biedrība “Domu zīmes”) sadarbībā ar Ilzi Rukšāni un komandu (ainavu darbnīca “ALPS”). Šis kopdarbs, kuru aktīvi atbalstīja RPNC, bija nominēta kategorijā Procesi, jo medicīnas iestādes dārza veidošanas ideja tika atbalstīta arī pēc izstādes slēgšanas. Augi, ziedi un koki no izstāžu telpām pārvietojās un iesakņojās 7,5 hektārus plašajā Tvaika ielas 2 teritorijā un 5 gadu laikā ir ievērojami sakuplojuši.
Dārzs attīstās, iegūst aizvien konkrētākas aprises, krāsas un formas, uzlabojot iestādes ārstniecības vidi un ārtelpas pievilcību un nedaudz veidojot atsauci uz seno Otro ķeizardārzu, kuru krievu cars Pēteris I 1720. gadā sāka veidot plānotajai vasaras rezidencei, un kurā 100 gadus vēlāk iebūvēja Baltijā pirmo psihiatrisko dziednīcu – tagadējo Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Otrais ķeizardārzs ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis un tam ir izstrādāts Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes akceptēts teritorijas reģenerācijas koncepts, kura pamatā ir senču saulgriežu kalendāra ideja ar 9 dārzu veidošanu, ņemot vērā arī neatgriezeniskās un apjomīgās izmaiņas trīs gadsimtu laikā.
“Latvijas Ainavu arhitektūras balvu 2019” ir veidojis viens no ievērojamākajiem mūsdienu Latvijas tēlniekiem, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Gļebs Panteļejevs. Tās nosaukums – “Zemes siltums”, ietverot ideju, ka Zemei vienmēr būs silti par labiem un skaistiem darbiem uz tās, un tad Zeme dāsni šo siltumu dāvās arī cilvēkiem.
Foto: Silva Bendrāte, Kristina Sisejeva
