17.09.2020. RPNC ambulatorajā centrā “Pārdaugava” notika Latvijas psihoneiroloģisko slimnīcu un klīniku informatīva tikšanās par jaunāko normatīvo aktu prasībām atbilstošu psihiatriskās palīdzības dienas stacionāru darbu. Veselības ministrijas “Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānā 2019.-2020. gadam” identificētas problēmas ambulatorajā veselības aprūpē un nepieciešamā rīcība. Plānā uzsvērta psihiskās veselības ambulatoro centru nozīme dienas stacionāru darba organizēšanā.
Psihiatriskās palīdzības dienas stacionāru pakalpojumi nodrošina uz pierādījumiem balstītu personu psihiatrisko ārstēšanu, tai skaitā psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ar mērķi samazināt personu hospitalizācijas gadījumus, neatliekamās psihiatriskās palīdzības nepieciešamību un sniegt personai labākus ārstēšanas rezultātus. Pakalpojumu klāsts ir multiprofesionāls, elastīgs pakalpojumu saņemšanas gaitā, atbilstošs personas vajadzībām un spējām iekļauties rehabilitācijas procesā. Dienas stacionārā ar pacientu strādā psihiatriskās rehabilitācijas komanda, kuru vada psihiatrs, koordinē medicīnas māsa un multiprofesionālas komandas speciālisti – klīniskais psihologs, funkcionālie vizuāli–plastiskās, mūzikas, deju-kustību, psihodrāmas speciālisti, ergoterapeits, fizioterapeits, uztura speciālists u.c., izvēlas pacientam piemērotākās, individualizētas terapijas metodes.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram ir piecpadsmit gadu ilga dienas stacionāru darba organizēšanas pieredze ambulatoro centru ietvarā. Informatīvajā darba apspriedē RPNC ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds klātesošos informēja par aktuālāko kā Veselības ministrijas galvenais speciālists psihiatrijā, analizējot Nacionālā veselības dienesta (NVD) datus, kā arī dalījās mūsu ambulatoro centru dienas stacionāru pieredzē – kā organizēts darbs, sniegto pakalpojumu uzskaite un atspoguļošana. Viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams paplašināt medicīnas māsu kompetences dienas stacionāra darbībā, konkrētāk iezīmēja, kuras psihiatriskās diagnozes ir atbilstošas ārstēšanai ar dienas stacionāra metodēm. Piemēram, demenču spektrā tās varētu būt agrīnas demences, kad ar šīm metodēm vēl var palīdzēt, bet vēlāk šo pacientu aprūpe vairāk atbilstu sociālās rehabilitācijas centru uzdevumam – sociālam darbam.
Elmārs Tērauds: “Aizvien lielāka uzmanība tiks pievērsta dienas stacionāru darba kvalitātes novērtēšanai – rezultatīvajiem rādītājiem, mērķu definēšanai un sasniegšanai. Bet psihiatrijā novērtēt ārstēšanas sekmes nav vienkārši, tāpēc par pakalpojuma kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vēl būs diskusijas.“
Uz informatīvo tikšanos bija ieradušies pārstāvji no Liepājas Piejūras slimnīcas, Jelgavas slimnīcas “Ģintermuiža”, Strenču un Daugavpils psihoneiroloģiskajām slimnīcām un Jūrmalas Neirožu klīnikas. Individuālās sarunās ar dažiem no klātesošajiem noskaidrojām, ka informatīvā tikšanās bijusi noderīga. Piemēram, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvji, kuri interesējās, vai pacienti dienas stacionāra pakalpojumu labprāt izvēlas un saņēma atbildi, ka uz RPNC dienas stacionāriem ir pat pusotru mēnesi ilga rinda, apliecināja, ka plāno dienas stacionāru atvērt arī savā slimnīcā.
