Aizvadītajā mēnesī varējām lepoties ar vairāku mūsu darbinieku nopelniem. Tā svinīgā ceremonijā Rīgas Stradiņa universitātes aulā godināja Latvijas labākos veselības aprūpes darbiniekus, viņu vidū – arī mūsu Ambulatoro tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļas tiesu eksperti Eviju Striku, kura Veselības ministrijas Atzinības rakstu saņēma par godprātīgu darbu tiesu psiholoģiskās ekspertīzes zinātnes attīstībā. Savukārt augstu pagodinājumu – Latvijas Māsu asociācijas Goda biedra apliecību saņēmušas divas mūsu spilgtas un darbīgas psihiatrijas māsas – Inese Zārdiņa, tagadējā Diagnostikas un sociālās rehabilitācijas daļas vadītāja, un Ināra Zepa, Laktas ielas 6 struktūrvienības virsmāsa, ilggadīga Māsu sertifikācijas komisijas sekretāre, uz kuras pleciem balstījās viss darbs ar dokumentiem, un kura aktīvi iesaistījās Garīgās māsas specialitātes standarta izstrādē.
Klīniskā psiholoģe Evija Strika mūsu ārstniecības iestādē strādā no 1993. gada. Kad četrus gadus vēlāk dr. Inta Birule sāka veidot savu komandu toreizējā Tiesu ekspertīžu nodaļā, piesaistot arī klīniskos psihologus, turp uzaicināta tika arī Evija Strika. Viņa atceras, ka toreiz ļoti negribējusi pieņemt šo darbu, jo, kāpēc gan pagādāt sev papildus uztraukumus par cilvēku kriminālām uzvedībām. Tagad viņa ir pateicīga, ka pieņēmusi šo darbu. Tas ir interesants gan no klīniskās psiholoģijas, gan juridiskās psiholoģijas puses, kas ir jauns starpdisciplinārs tiesu ekspertīžu novirziens Latvijā, pamatots ar aizvien jaunākiem pētījumiem. “Tas mani interesē”, saka Evija Strika,” popularizēju šo novirzienu Latvijā, tam vajadzīgas gan psihologa, gan juridiskas zināšanas. Daudzie gadi, kas aizvadīti šajā profesijā, ir tikai devuši, neko neesmu zaudējusi. Esmu pateicīga kolēģiem psihiatriem – manai galvenajai darbaudzinātājai – klīniskajai psiholoģei, tiesu ekspertei psiholoģijā Ilzei Veitnerei, ārstiem: Marijai Siņēvičai, Jānim Bojāram, Guntai Sondorei, kuri man veidojuši izpratni par psihiskās veselības traucējumiem, kas klīniskā psihologa darbā ir nepieciešams. Ir vērtīga un noderīga tā pieredze, kuru ieguvu no kolēģiem – tik dažādi klienti nokļūst viņu redzeslokā, tā bija motivācija mācīties. Kolēģi psihiatri ir mans lielākais ieguvums – tās vērtīgās profesionālās diskusijas, tostarp par konkrētiem gadījumiem… Lai arī ne vienmēr esmu piekritusi, vienmēr esam atraduši kopsaucēju, strādājot kopā pie krimināllietas atzinuma. Esmu mūsu ārstniecības iestādē vienmēr jutusies novērtēta un pieņemta. Laimīgu mani dara saule un siltums, forši cilvēki un draudzīgas attiecības, ģimene un draugi, un tas, ka varu dalīties ar savām zināšanām.”
Inesi Zārdiņu izdevās satikt starp daudzajiem darbiem un steigas un aprunāties. 1981. gadā viņa sāka strādāt toreizējā Vecpiebalgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, sākumā par māsu, tad par galveno māsu, vēlāk kļuva slimnīcas valdes locekle, kuras uzdevums bija rūpēties par sociālo un rehabilitācijas darbu. Kad slimnīcu pievienoja RPNC, tā tika pārveidota par ilgstošas sociālās aprūpes iestādi un Inesi Zārdiņu iecēla par tās vadītāju. Vēl līdz pat 2021. gada beigām bijusi Latvijas Māsu asociācijas Māsu sertifikācijas padomes locekle, Māsu apvienības Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, īstenojusi jaunās zināšanas, mūsdienīgās vēsmas veselības aprūpē, kas apgūtas pieredzes braucienos uz Zviedriju un Dāniju, kā arī Holandes Enšedes universitāti. Rezultātā tapa nozīmīgi dokumenti, kas sakārto māsu darbu: Māsu aprūpes lapa, 1995. gadā tika uzsākts psihiatrijas māsu sertifikācijas darbs, sākās māsu specializācija psihiatrijā pēc jaunas specializācijas programmas, kuras izveidošanu ar savām zināšanām un padomu toreiz atbalstījis psihiatrijas profesors Mintauts Caune. Paralēli jau toreiz pacientu aprūpes pamati tika mācīti arī māsu palīgiem un sanitāriem, kuri ar māsām cieši sastrādājas ikdienā. Izveidojoties 2009. gadā Garīgās veselības māsu apvienībai, izstrādāts mācību materiāls Garīgās veselības aprūpes māsu specialitātei, kurš tiek izmantots vēl šodien. Inesei Zārdiņai ir maģistres grāds psiholoģijā un veselības vadībā. Tagadējais darbs viņai patīk un arī kolēģi, uz kuriem var paļauties. Viņai patīk daba, pilnīgi visi ziedi, visi gadalaiki, jebkuri laikapstākļi. Bet vissvarīgākā viņai ir ģimene – 3 bērni, 5 mazbērni un vīrs, ar kuru šogad svinēs kopā nodzīvotos 40 gadus. Viņas lielā aizraušanās jau 30 gadus ir Vecpiebalgas amatierteātris “Sumaisītis”, un kā Bebenes lomas izpildītāja viņa aicina uz “Skroderdienām Silmačos” Alauksta estrādē 18. jūnijā.
