Ja agrāk, lasot policijas ziņas saistībā ar narkotiku uzglabāšanas un lietošanas pārkāpumiem, viss bija skaidrs – kas tad tās ir par atrastajām vielām, tad šobrīd sarežģītie ķīmiskie nosaukumi pat nav izrunājami. Par to, kas ir jaunās narkotiskās vielas un cik tās ir bīstamas, sarunājamies ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāju Dr. Astrīdu Stirnu.

“Ja pēdējo divu gadu laikā, kopš arī Latvijā parādījušās sintētisko opioīdu nitazēnu grupas narkotikas, mēs laboratorijā konstatējām pa vienam, diviem šādiem lietošanas gadījumiem ceturksnī, tad šī gada janvārī mums ir bijuši vismaz seši gadījumi, kur pacienti ir lietojuši izotonitazēnu,“ stāsta daktere Stirna. Arī policija ziņo par arvien jauniem gadījumiem, kad šī bīstamā narkotiskā viela tiek izņemta. Diemžēl, nereti ir arī pārdozēšanas gadījumi, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstiem cilvēku neizdodas glābt.

Kas tad īsti ir šīs vielas un cik tās ir bīstamas?

Vislielākā problēma visos laikos ir bijuši opiāti un dažādos laikos tie ir sastopami dažādos veidos – sākot ar magonēm un beidzot ar fentaniliem, ilgu laiku tas bija heroīns, kas tagad ir izgājis no aprites. Jaunās narkotiskās vielas ir laboratorijās nelegāli ķīmiski sintezēti nitazēna atvasinājumi, zināmākais no tiem – iztonitazēns, ko parasti līdz šim ar Latvijā  esošajām laboratoriskām izmeklēšanas metodēm nevarēja noteikt. Bet attīstās ne tikai jaunu narkotiku izstrādāšana, bet arī to noteikšanas metodes. Arī mūsu, RPNC laboratorija tās tagad var noteikt.

Izotonitazēns ir salīdzinoši jauns spēcīgs nitazēnu grupas sintētiskais opioīds – sevišķi bīstama narkotiskā viela, kas līdzinās morfīnam un fentanilam. Eiropas Savienībā to kā narkotisku vielu klasificēja jau 2020. gada jūlijā, savukārt Latvijā pagājušā gada jūlijā, lai noteiktu  vielai “izotonitazēns” stingrāku kontroli, tika papildināts Latvijā  kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu saraksts “Aizliegtās sevišķi  bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību”.

Šīs narkotiskās vielas iedarbība uz cilvēka organismu ir īpaši spēcīga. Atkarības veidošanās potenciāls ir tāds pats kā morfīna gadījumā,  bet viela ir 100 reižu spēcīgāka nekā morfīns. Tā kā viela ir tik stipra, tai ir ļoti liels pārdozēšanas risks, īpaši jau tādēļ, ka ne vienmēr atkarīgais zina, ko tieši viņš lieto, un kas ir nelegāli iegādātās vielas sastāvā.

Pēc ekspertu aprēķiniem izotonitazēna pusizvadīšanas laiks no asins plazmas ir apmēram viena stunda. Organismā šie savienojumi sadalās un veidojas metabolīti, kas aktīvi turpina iedarboties. Tātad, pat ja asinīs pati narkotiskā viela vairs nav nosakāma, šie metabolīti vēl līdz pat 24 stundām turpina iedarboties uz centrālo nervu sistēmu un var izraisīt intoksikāciju.

Šo narkotisko vielu lietošanai var būt ļoti smagas sekas – elpošanas nomākums, kas pārdozēšanas gadījumā var izraisīt elpošanas apstāšanos un nāvi. Visiem opioīdiem ir augsts atkarības veidošanās risks, pat pēc dažām lietošanas reizēm var veidoties izteikta tieksme un atkarība. Pārdozēšanas gadījumā ļoti svarīga ir pretlīdzekļa (antidota) naloksona savlaicīga ievadīšana, lai novērstu elpošanas nomākumu un nāves gadījumus. Sevišķi bīstami ir gadījumi, kad tiek lietots izotonitazīns kombinācijā ar citiem opioīdiem un/vai benzodiazepīniem, jo lietotājiem nav pieredzes ar šo opioīdu grupu (piemēram, devu un iedarbību), kas palielina nejaušas, dzīvībai bīstamas saindēšanās risku.

Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) informācijas, vismaz daļa no Eiropas tirgū esošā izotonitazēna ir ražojuši Ķīnas ķīmijas uzņēmumi. Ir informācija, ka to nelegāli pārdod kā pulveri, un arī kā lietošanai gatavus deguna aerosolus.

Arī mēs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā redzam, ka atkarīgo pacientu skaits palielinās. Valstī ir rindas uz ārstēšanās programmām, jo opioīdu atkarīgajiem pacientiem pārsvarā tiek nozīmēta ilgtermiņa farmakoterapiju ar metadonu un buprenorfīnu.

Daktere Stirna: “Diemžēl valsts finansē tikai metadona programmu. Buprenorfīns, kas būtu piemērotāks jauniem, pirmreizējiem opioīdu atkarīgajiem pacientiem, kuri ir sociāli stabili, līdzestīgi, strādājoši ar mazāk izteiktām veselības problēmām, netiek no valsts finansēts, bet tas būtu ļoti, ļoti nepieciešams. Buprenorfīns ir ar mazāk izteiktām blakusparādībām, drošāks lietošanā, ar mazākiem zāļu pārdozēšanas riskiem. Latvijā šobrīd mums ir daži simti pacientu šajā programmā, jo visbiežāk pats pacients vai radinieki nav spējīgi to finansēt. Tās nav tikai paša pacienta interesēs, bet arī visas sabiedrības interesēs. Jo tad, kad cilvēki kļūst atkarīgi, devu ir nepieciešams uzņemt katru dienu, un tad viņi dara visu, lai iegūtu narkotiskās vielas. Valstij būtu svarīgāk šo programmu finansēt, nekā cīnīties ar sociālām un kriminālām sekām.”

Šo jauno vielu lietošanai pasaulē ir bīstamas tendences, jo no ārzemju publikācijām un kolēģiem esam saņēmuši informāciju, ka dažādi šie narkotiskie nitozēna savienojumi tiek pievienoti veipu šķidrumiem; ir dzirdēts arī par amfetamīnu un citu psihoaktīvo vielu pievienošanu. Tā ir ļoti liela bīstamība, īpaši domājot par jauno paaudzi kuru starpā veipi ir ļoti populāri. Iegādājoties veipu nelegāli, “no rokas”, pasūtot internetā, nekad nevar būt pārliecināts par to, ko tad īsti ir nopircis un kādas vielas ir to sastāvā.

“Es vēl un vēlreiz uzsvēršu, ka, ja mēs valstiski tabakas izstrādājumu, veipu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanu pusaudžu vidū neierobežosim un nekontrolēsim, var teikt, ka jaunā paaudze izaugs ar ļoti lielām veselības un atkarību problēmām. Šo vielu lietošanas sekas mēs redzam tikai ilgtermiņā. Sabiedrībai ir  jāsaprot, ka tas nav nevainīgs, nekaitīgs, smaržīgs dūmu mākonis,“ uzsver daktere Stirna.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs informē un skaidro, lai sabiedrībā mazinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu, jo informēta sabiedrība ir gudra sabiedrība.