Šogad aizsākam jaunu stāstu par mūsu ārstniecības iestādes plašās, 300 gadus senās teritorijas – bijušā Otrā Ķeizardārza pārtapšanu par mūsdienīgu ārstniecības vidi ar terapeitisku nozīmi – Saulgriežu dārzu, kura košie tulpju stādījumi šobrīd priecē ikvienu garāmgājēju.
Mūsu 7, 6 hektārus plašais, pēc senču laika skaitīšanas kalendāra veidotais Saulgriežu dārza koncepts ietver deviņus dārza posmus, kuros katrā tiek veidota sava detalizācija, kas tiek ņemta vērā pie ikvienas pārbūves un būvniecības. Dārza tapšanas stāsti kā vēstures liecība iedzīvosies mūsu muzeja ekspozīcijā, sākot no Himalaju baltmizas bērzu stādījumiem 2014. gadā līdz pat mūsdienām un tālākām iecerēm.
Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ pagājušogad tikai ierobežotam skaitam apmeklētāju bija iespēja apskatīt mūsu jaunāko ekspozīcijas papildinājumu – stāstu par ēdināšanas tradīcijām mūsu ārstniecības iestādē cauri laikam. Aicinām to darīt šogad! Šajā ekspozīcijā var uzzināt, ko galdā lika senākos laikos, ir ieskats padomju laika milzīgās virtuves instalācijā, uzskatāmi atspoguļota psihiatrijas diagnoze – ēšanas traucējumi, kas kļūst aizvien populārāka, un tās postošākā izpausme – anoreksija fotogrāfijās.
Joprojām lepojamies ar mūsu unikālās vēstures artefaktiem un ieskatu psihiatrijas attīstībā, ar visplašāko mūsu ilgstoša pacienta, talantīga latviešu gleznotāja pagājušā gadsimta sākumā – Pētera Krastiņa mākslas darbu izstādi, kāda nav apskatāma nekur citur, ar mūsu pirmo direktoru – populāro Rīgas ārstu Oto Vilhelmu fon Hūnu, kurš pirmais Latvijā un Krievijā ieviesa klasisko baku potēšanas metodi, ar ekspozīcijas galerijā izkārtoto informācija par daudzajiem mūsu pirmās simtgades direktoriem, un caur “melnbaltām durvīm” esam centušies korekti ielūkoties arī diskutablajā padomju laikā, kurā mūsu iestādi 40 gadus vadīja ilglaicīgākā direktore Zuzanna Sočņeva.
