RPNC muzejs

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību ”Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (RPNC) šodien ir lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās ārstniecības iestāde valstī. Tāda tā izveidojusies, 2007. gada 1. martā pārņemot reorganizēto Garīgās veselības valsts aģentūras un Narkoloģijas valsts aģentūras funkcijas, tiesības un pienākumus ar ārstniecību saistītajās jomās. Katrai no iekļautajām iestādēm ir sava vēsture.Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību ”Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (RPNC) šodien ir lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās ārstniecības iestāde valstī. Tāda tā izveidojusies, 2007. gada 1. martā pārņemot reorganizēto Garīgās veselības valsts aģentūras un Narkoloģijas valsts aģentūras funkcijas, tiesības un pienākumus ar ārstniecību saistītajās jomās. Katrai no iekļautajām iestādēm ir sava vēsture.

1913. gadā Rīgas pilsētas galvenā ārsta Turžecka rakstītais slēdziens par nosūtīšanu uz Aleksandra augstumiem: “Marija Šlagere cieš no prāta spēju traucējumiem. Var būt bīstama sev un apkārtējiem un viņai jābūt ievietotai garīgi slimo slimnīcā.”

Psihiatrija

Rīgā jau viduslaikos veidojās iejūtīga attieksme pret garīgi slimajiem. Tādu bija visai daudz, tāpēc radās nepieciešamība vājiniekus izvietot vienuviet. Trakonams (Tollhaus) tika ierīkots 1786. gadā un atradās Citadelē – Rīgas cietoksnī, taču apstākļi tur bijuši tik nožēlojami, ka Krievijas imperators Aleksandrs I, to 1818. gadā skatot, izjutis dziļu riebumu un licis celt jaunu iestādi. Vieta atrasta Sarkandaugavas kanāla labajā krastā uz stāvas skanstes, no kuras 1710. gada Rīgas aplenkuma laikā Krievijas karaspēks kņaza Aleksandra Meņšikova vadībā ar lielgabaliem apšaudījis nepaklausīgo pilsētu. Tā cēlies Aleksandra augstumu vārds, kuru iestāde iemantoja pēc jaunbūves atklāšanas 1824. gada 21. septembrī.

Dziednīcā ar 221 vietu strādāja viens ārsts, kurš vienlaikus bija arī slimnīcas direktors. Līdzās cietumniekiem (72), pārmācāmiem (40), nespējniekiem (45) un venerisko slimību pacientiem (15) psihisko slimnieku ievietošanai un uzraudzībai bija atvēlētas 52 vietas. Attieksme pret psihiskiem slimniekiem bijusi humānāka nekā pret citām uzraugāmo kategorijām, jo viņus necentās iespaidot ar pātagām un rīkstēm, bet nemierīgajiem uzvilka ierasto trakokreklu. Iestādes nosaukums „Aleksandra augstumi” saglabājās līdz pat 1944. gadam, pēc tam tas tika vairākkārt mainīts – 1. Rīgas psihiatriskā slimnīca, Rīgas psihiatriskā slimnīca, Republikāniskā Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca, Psihiatrijas centrs, Garīgās veselības valsts aģentūra, tagad – Valsts SIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”. 19. gadsimtā Aleksandra augstumu iestāde galvenokārt veica garīgi slimo uzraudzību. Pirmo 100 gadu laikā te ārstējās 6500 pacientu ar garīgām saslimšanām. Slimības vēstures rakstīja vācu un krievu valodā, vēlāk – arī latviešu valodā. Vietu skaits psihiski slimajiem neapmierināja Rīgas un Vidzemes guberņas prasības, tāpēc 1835. gadā Aleksandra augstumos uzcēla vēl vienu trīsstāvu ēku, 1837. gadā – divas divstāvu ēkas, virtuvi un veļas mazgātavu, kuru slēdza tikai 2000. gadā. 1866. gadā iestādes apgaismošanai uzcēla gāzes fabriku, bet 1906. gadā gāzes apgaismošanu aizstāja ar elektrisko.

Slimnīcas vietu skaits 1905.gadā pieauga līdz 132 un 3 ārstiem, bet 1938. gadā te bija jau 240 vietas un 10 ārsti. Sākotnēji iestādē bija uzraudzības un dziedināšanas funkciju apvienojums, savukārt par pirmo psihiatrisko dziedniecības iestādi Latvijā mūsdienīgākā izpratnē uzlūkojama 1862. gadā dibinātā Rīgas Sarkankalna slimnīca, kas pastāvēja līdz 1942. gadam. Tagad šajā vietā izvietota Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.