Ārkārtējā stāvokļa pavasaris Latvijā ilga no 12. marta līdz 9. jūnijam. Šis laiks daudz ko iemācīja, lika pārkārtot darba organizāciju, mobilizēties. Visu šo laiku RPNC bija gatavs uzņemt pacientus, kuriem neatliekami nepieciešama palīdzība, tomēr tas notika ar stingriem ierobežojumu nosacījumiem – karantīnas, pastiprinātas higiēnas, saprātīgas distancēšanās, pēc iepriekšēja pieraksta uz ārstu konsultācijām


Latvija pārējo pasaules valstu vidū ir viens no vīrusinfekcijas Covid – 19 izplatības ierobežošanas veiksmes stāstiem, kurā mediķu darbs ierakstīts vislielākajiem burtiem. Lai arī vīrusinfekcija mūsu medicīnas iestādi neskāra, vislielākais paldies visam mūsu kolektīvam, ikvienam, kurš šajā laikā nekurnot darīja savu darbu – gan medicīniskajam, gan administratīvajam personālam! Šo 3 mēnešu laikā RPNC ir veikti pavisam 825 Covid-19 testi, no tiem 90 testi – darbiniekiem. Visas analīzes bijušas Covid-19 negatīvas. Iestādē tika izveidota Operatīvās vadības grupa, un tā aktīvi iesaistījās medicīniskā procesa organizēšanā ārkārtas apstākļos.

Sarmīte Skaida, Narkoloģijas stacionāra virsārste, Operatīvās vadības grupas locekle: “Operatīvā grupa nelikvidēsies, bet turpinās organizēt pacientu izvietošanu nodaļās tā, lai tie, kuriem parādās aizdomīgi simptomi, neatrastos līdzās veselajiem. Mūsu iestādē, kur atrodas vairāki pacienti vienā palātā, tas nav vienkārši. Pie tam šobrīd slimnīcā stājas iekšā agresīvi pacienti, ar akūtiem psihotiskiem simptomiem, kamdēļ ir ļoti sarežģīti šos pacientus iztaujāt un iegūt pilnīgu anamnēzi. Šo iemeslu dēļ visas psihiatriskās slimnīcas valstī turpinās testēt ikvienu, kurš ieradīsies uzņemšanas nodaļās. Pēc šiem trim kopā nostrādātajiem mēnešiem esam kārtīgi “sapurinājuši” ikdienas darba rutīnu, iemācījušies strādāt konstruktīvi, mērķtiecīgi, saliedēti, saskaņoti, sazobē kā diezgan labs pulksteņa mehānisms. Īpaši uzteicama ir mūsu Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa, kurai šajā laikā bija vislielākā stresa un fiziskā slodze.”

Ingrīda Cera, 17. nodaļas – mūsu lielākās psihiatrijas stacionāra nodaļas, vadītāja: “Ārkārtējā situācijā bijām spiesti mobilizēties. Tas bija ļoti noderīgi, jo aktualizējām būtiskas zināšanas – kā organizēties šādos apstākļos, kā aizsargtērpu pareizi uzvilkt un daudz ko citu. Īstas “civilās aizsardzības” mācības reālos apstākļos. Bija labi pamanāms, kā katrs šādā situācijā reaģē, ar kuru kolēģi varētu “iet izlūkos”, ar kuru tik droši nebūtu… Kritiskās situācijās cilvēka raksturs atklājas vislabāk. Parādās, vai ir drosme, spēja uzņemties atbildību un rīkoties, vai nav. Ar “Kovidu” arī turpmāk būs jāsadzīvo, jābūt modriem, jo tas nekur nepazudīs.”

Elīna Kaluga, klīniskā psiholoģe: “Es esmu ļoti pateicīga, ka varēju šeit strādāt šajā smagajā laikā un sniegt atbalstu pacientiem. 1. jūlijā apritēs gads, kopš es te strādāju. Es mērķtiecīgi jau studiju gados gatavojos darbam tieši šeit. Katrā krīzē ir ieguvumi. Man tā bija iespēja apdomāties, izvērtēt savas prioritātes, atmest lieko, kas nav jēgpilns.”

Inese Zārdiņa, Diagnostikas un sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja: “Ārkārtējā stāvokļa periods mums ir bijis darbīgs laiks. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi nav bijuši mazāk vajadzīgi arī šajos apstākļos, un šo pakalpojumu piedāvājumu mūsu stacionārā aizvien paplašinām. Šobrīd ar pacientiem stacionārā strādā 2 fizioterapeiti, 4 ergoterapeiti, 4 klīniskie psihologi, 2 vizuāli plastiskās mākslas terapeites, 1 vingrošanas speciāliste, deju un kustību speciāliste, plānojam stacionāram piesaistīt arī mūzikas terapeitu.”

Diāna Neperte, Psihiatriskās palīdzības Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja: “Pacientu ir vairāk – aprite nāk atpakaļ. Pirmreizējo pacientu skaitā visvairāk to, kuri nespēj pielāgoties esošajai situācijai un stresa radītajiem apstākļiem. Konsultāciju apjoms maijā gan mazliet pārsteidz – nav vis lielāks attālināto konsultāciju skaits, kā domājām, bet, salīdzinot izrādījies, ka klātienes konsultāciju bijis tomēr gandrīz divas reizes vairāk. Arī stingro ierobežojumu laikā cilvēki pārvarējuši bailes no inficēšanās riska un meklējuši iespēju satikt mūsu ārstus klātienē.”

Aizvadītajā laikā turpinājušies arī  plānotie darbi ārstniecības vides uzlabošanai. Uzsākti lifta būves darbi vienā no iestādes vēsturiskajām ēkām. Notiek slimnīcas teritorijas telpiskās struktūras un labiekārtojuma reģenerācijas plāna detalizācija. Senā Otrā ķeizardārza vietā, ko pirms 300 gadiem sāka veidot Krievijas cars Pēteris I, tagad top vides terapijas dārzs, kas būs efektīvs atbalsts ārstniecības procesam. Pabeigts mūsu jaunais žogs gar Tvaika ielu. Vairs neesam aiz augstā padomju laika mūra noslēgta telpa, un, šķiet, pat reizē ar to ir pazudusi drūmā padomju laika aura.